Mūsu pagasts var lepoties ar saviem novadniekiem:

Alīda Aizupe, dzim. 1864.g. Pociemā, "Ābelēs" - mirusi ???
Tulkotāja.

Aļeiņikovs Pēteris , dzim. Katvaru pag. "Meždibeņos" 1892.g. - miris ???
Bijis Pasta - telegrāfa departamenta galv. darbnīcu komercdaļas vadītājs un "Nomaļnieku Vēstneša" redaktors, Rīgas savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras zvērināts revidents, Finansu ministrijas Valsts saimniecības departamenta revidents. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.

Antija īstajā vārdā Antonija Melnalksne, dzim. Bērziņa, dzimusi 1877.gada 28.septembrī Katvaru "Gaiļos", saimnieka ģimenē – mirusi 1967.gada 30.augustā Apšuciemā.
Skolotāja, rakstniece, Kriša Melnalkšņa sieva. Strādājusi par skolotāju Lielstraupē (1901 – 1904), Rīgā (1905 – 1915), Valmierā (1918 – 1919). Publicējusi skices, tēlojumus, stāstus laikrakstā "Dienas Lapa" u.c. izdevumos. Sarakstījusi "Pēc gadiem dzimtenē". Stāstā "Aina Āre" reālistiski attēlota sievietes vieta sabiedrībā, viņas neatkarības centieni. Jaunatnei veltīts stāsts "Skolā", no tā izveidota ludziņa bērniem "Klases gods". 1920.gados sarakstījusi latviešu un vācu valodas mācību grāmatas.

Arvīds Apinis , dzim. 1907.g. Katvaru pagastā, Tiegažu "Ozolos" – miris 1979.g. Anglijā, Velsā.
Asistents LU fizioloģijas un anatomijas institūtā, strādājis par profesoru Baltijas universitātē no 1946. – 1948.

Kārlis Auziņš, dzim. 1900.g. Pociemā – miris 1946.g.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, trīsdesmitajos gados bijis Pociema pagasttiesas priekšsēdētājs.

Arturs Bahmanis , dzim. ??? - miris 1906.g.
Tautskolotājs, 1905.gada revolūcijas dalībnieks. Strādājis Briņķu skolā un bijis viens no galvenajiem 1905.gada revolūcijas vadītājiem novadā. Nodevības rezultātā arestēts, ieslodzīts Limbažu cietumā, 1906.gada 12.janvārī Limbažu centrā nošauts un turpat aprakts. Pārapbedīts Limbažu kapsētā.

Alberts Baltiņš , dzim. 1890.g. Pociema "Purmaļos" - miris ???
Skolotājs - skolas pārzinis Pociema Pīlāgu skolā (1925 – 1941), apbalvots ar Jura Krustu.

Antons Bārda, dzim. 1891.gada 12.jūnijā Pociemā, "Rumbiņos", – miris 1981.gada 24.jūnijā, apglabāts Umurgas kapos.
Dzejnieks un skolotājs. Mācījies Pociema Pīlāgu pamatskolā, Umurgas draudzes skolā, Limbažu pilsētas skolā. Ieguvis tautskolotāja tiesības un strādājis par skolotāju. 1916.g. iestājies Tērbatas universitātē. Karš mācības uz laiku pārtrauca. Līdz otrajam pasaules karam strādājis par skolotāju, vēlāk arī direktoru Rīgas pils. Poļu ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā beidzis Latvijas Universitāti. Pēc kara strādāja vietējā kolhozā.

Pirmais dzejolis "Rīts" publicēts 1912.gadā. Iznākuši dzejoļu krājumi "Dziesmu dievs" (1930, ieguva Kultūras fonda godalgu), "Puķe pagalvī" (1971), "Mūžīgā vasara" (1981). Kopā ar Paulīnu Bārdu sakārtojis Friča Bārdas dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" (1923).

Paulīna Bārda (dz. Puskalne) – dzimusi Jelgavā 1890.gada 8.jūnijā. – mirusi 1983.gada 7.oktobrī. Apbedīta Umurgas kapos.
Mācījusies Pastendes un Stendes skolās. 1908.g. sākusi sarakstīties ar Frici Bārdu un 1915.gadā ar viņu apprecējusies. 1915.g. ieguvusi mājskolotāja tiesības vēsturē un vācu valodā. 1920.gadā īsu brīdi strādājusi arī Pociema pagastskolā, tad Rīgā Ebreju skolā. Bijusi arī tulkotāja laikrakstā "Pēdējā Brīdī", korektore Valtera un Rapas grāmatu apgādā.

Pirmais dzejolis "Namdurvīs" (veltīts Fricim Bārdam) publicēts 1920.gadā. Iznākuši dzejoļu krājumi "Vientulības prieks" (1932), "Rudens putniņš" (1973), "Vakarsaulē" (1982), dzejoļu grāmatas bērniem "Vanadziņš un mazputniņš" (1974), "Bērnu dienas" (1979). Kopā ar Antonu Bārdu sakārtojusi Friča Bārdas dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" (1923). Tulkojusi vairākus Gētes, Puškina un citu autoru darbus.

Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Bašēns), dzimis 1884.gada 17.augustā Pociemā, "Jomalās"- miris 1975.gada maijā, Bostonā.
Tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks.
Ieguvis skolotāja tiesības Pēterburgā, kā skolotājs Skultes pagastā piedalījies 1905.gada notikumos, par ko viņam piespriests nāves sods. Paspējis emigrēt, vēlāk studējis ekonomiku Maskavā. 1917.gadā darbojies Vidzemes Zemes padomē, no 1922.g. Latvijas Saeimas deputāts, l926. – 1927.g. Latvijas finansu ministrs, ar viņa atbalstu 1930.gadu sākumā Pociema, toreiz Pīlāgu, pamatskolai uzbūvēts otrais stāvs. Pazīstams kā žurnālists un publicists, ārzemēs sarakstījis 3 grāmatas par savā dzīvē pieredzēto.

Jānis Bērziņš , dzim. 1893.g. Katvaros - miris ???
Strādājis par Daugavpils komercskolas direktoru.

Leo Eduards Daugulis, dzim. 1896.g. Katvaros – miris 1968.g.
Latvijas armijas virsnieks, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jānis Gailis , dzim. 1908.g. Katvaru muižā - miris ???
Arhitekts, projektējis Valmieras dzelzceļa staciju.

Kārlis Goba , dzim. 1898.g. Pociemā, "Vecdzelvēs" – miris 1959.g.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jānis Goba, Alojietis , dzim 1869.g., Pociemā "Vecdzelvēs" – miris 1928.g.
Mācītājs, rakstnieks, skolotājs.

Eduards Grantskalns , dzim. 1893.gada 27.decembrī – miris 1990.gada 12.jūlijā, dzīvojis Katvaru pag. "Priežkalnos".
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Pēteris Kalniņš, dzim. Katvaros, 1903.gadā, dzīv. Pociema "Stīpniekos" – miris 1994.gada 7.jūnijā Vinstonsalemā.
Rakstnieks, skolotājs, 1977.g. sarakstījis grāmatu "Linu dvielis". Grāmatā aprakstīts dzimtais Pociema pagasts un novadnieki 20.gs. sākumā, grāmatā tēlaini attēlota vienkāršo ļaužu dzīve, kurā mijas prieki un bēdas. Brīnišķīgi dabas tēlojumi. Interesanti pārstaigāt aprakstītās vietas mūsdienās. Vēl sarakstījis 1982.g. "Viesuļi – virpuļi", bet 1986. – "Mugursoma".

Rūdolfs Muciņš , dzim. 1900.g. - miris ???
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Artūrs Sīlis , dzim.1904.g. Katvaros – miris 1942.
Komponists, ērģelnieks, pedagogs.

Artūrs Spīgulis, pseidonīms A.Stars , dzim. 1911.gada 7.novembrī Katvaros – miris 1986.gada 31.decembrī, Rīgā.
Skolotājs Bulduru dārzkopības vidusskolā, un Rīgas Celtniecības tehnikumā, rakstnieks, dzejnieks, 4 dzejoļu krājumi – "Tava gaisma", "Atblāzma", "Skaudrā skaidrība" un "Maza, maza uguntiņa".

Jānis Steiks , dzim. 1855.g. Tiegažu pagasta "Piķu" mājās - miris 1932.g.
Mācītājs un dzejnieks. Mācījies Umurgas draudzes skolā, Cimzes skolotāju seminārā un Tērbatas universitātē. Kalpojis par mācītāju Latvijā, Krievijā un ASV. Bijis viens no pirmajiem latviešu romantiskās dekadences pārstāvjiem. Apglabāts Rīgā Meža kapos.

Jānis Spīgulis , dzim. 1899.g. – miris 194l.g.,dzīvojis Katvaru pagastā.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Eleverijs Vanags , dzim.1919.g. Līgo svētkos Pociemā, muižas kalpa ģimenē
Mācījies Pīlāgu (Pociema) skolā, Limbažu ģimnāzijā, Cēsu ģimnāzijā.
Mākslinieks – amatieris, glezno vienīgi dabu – ainavas, ziedus; no darbiem pretī staro gaisma – pat tad, ja uz audekla tapis miglains rīts vai apmākusies diena. Plašākam skatītāju lokam pirmoreiz ar mākslinieka daiļradi bija iespējams iepazīties izstādē 1990.g. E.Melngaiļa muzejā Igatē. Limbažu muzejā viņa gleznu izstāde notika 1995.g. maijā.
Patreiz mākslinieks dzīvo Valmieras rajona Kocēnos.

Alfrēds Vītols, dzim. 1878.gada 8.janvārī, Katvaros – miris 1945.gada 22.jūnijā Zviedrijā, Upsalā.
Zinātnieks un pedagogs, viens no ievērojamākiem hidrotehnisko zinātņu pārstāvjiem Latvijā 30.–40. gados, hidrauliķis teorētiķis un hidrotehniķis, inženierzinātņu doktors, LU profesors. Dzīvojis Katvaru "Stirnās", kas vēlāk kļuva par dendroloģiskā parka centru.

Eduards Vītols, dzim. 1877.g. Katvaros – miris 1954.g.
Gleznotājs - akvarelists, scenogrāfs; beidzis Štiglica tehniskās zīmēšanas skolu, papildinājies ārzemēs (1902 – 1903), strādājis par zīmēšanas skolotāju Pēterburgā (1918), Latvijas mākslas akadēmijā (1922 – 1932), bijis Latvija Valsts mākslas akadēmijas pedagogs (no 1946.g.), arī Latvijas Nacionālās operas scenogrāfs (līdz 1935.g.).

Eižens Zemmers , dzim. 1843.gada 8.novembrī, Katvaros, Katvaru muižas dārznieka ģimenē – miris 1906.gada 17.decembrī Valmierā.
Dr. med. zool. prof., pirmais latviešu mikrobiologs - bakteriologs, zinātnieks un rakstnieks. Beidzis Tērbatas Veterināro institūtu (1865), šī institūta docents (1865 – 1892), katedras vadītājs (1876 – 1892), profesors (1876). Pēterburgas Eksperimentālās medicīnas institūta nodaļas priekšnieks (1892 – 1895). Pētījumi mikrobioloģijā un patoloģijā. Pētījumi par dzīvnieku mēri, dzīvnieku un cilvēku tuberkulozes īpatnībām, par maleīna, tuberkuleīna īpatnībām, u.c. Pavisam 178 zinātnisku publikāciju. Krievijas, Austrijas, Francijas, Anglijas zinātņu biedrību goda biedrs.